Etimologija Visuma izveidosanas teorija
Visuma nakotne Melnais caurums
Notikumu horizonts ir melnā cauruma
"virsma". Jebkas (matērija vai enerģija),
kas sasniedz notikumu horizontu, nekad vairs no tā neizkļūst.
Ilgu laiku tiek uzskatīts, ka šādi neatgriezeniski zūd informācija,
taču 2004. gada jūlijā
ievērojamais zinātnieks Stīvens
Hokings atzinis, ka informācija, iespējams, tomēr
nezūd. Notikumu horizonts ir melnā cauruma masas radītās gravitācijas
sekas - vieta, kur gravitācija ir tieši tik spēcīga, lai no
tās nespētu izkļūt pat gaisma
(pēc Einšteina relativitātes teorijas gaismas
ātrums ir lielākais iespējamais ātrums, tādēļ,
ja pat gaisma nevar izkļūt no melnā cauruma, to nevar arī
nekas cits).
Melnajam caurumam ir
ārkārtīgi spēcīgs gravitācijas
lauks. Šāds gravitācijas lauks izliec laiku (ārējam
novērotājam šķiet, ka tas top lēnāks). No malas
raugoties uz objektu, kas krīt melnajā caurumā, šķistu, ka
tas nekad nesasniedz notikumu horizontu, lai arī, raugoties no
objekta viedokļa, tas šķērsotu notikumu horizontu un sasniegtu singularitāti
ārkārtīgi īsā laikā.
Singularitāte
- pēc vispārīgās
relativitātes teorijas - ir laiktelpas
vieta, kur laiktelpa tiek bezgalīgi izliekta, gravitācijas spēks
ir bezgalīgi liels. Domas par to, vai melnā cauruma centrā
atrodas singularitāte, dalās. Ja katrā melnajā caurumā
patiešām atrodas singularitāte - punkts (bez
dimensijām), kurā sakopota visa melnā cauruma masa -, tas
nozīmētu, ka melnajā caurumā iekļuvušajām daļiņām ir noteikta
atrašanās vieta un ātrums, kā arī to, ka katrai
daļiņai būtu tikai viens ceļš (uz singularitāti). Tas
ir pretrunā ar kvantu mehānikas principiem,
īpaši Heizenberga nenoteiktības
principu.
Klasiskā Hokinga radiācijas teorija paredz, ka
melnie caurumi var kļūt mazāki par spīti tam, ka no tiem
nekas nevar izkļūt. Šī radiācija rodas tieši pie notikumu horizonta un nesatur informāciju
par melnā cauruma iekšpusi. Tas nozīmē, ka melnais caurums
tomēr var kļūt mazāks. Lieliem melnajiem caurumiem Hokinga radiācijas efekts ir
praktiski nemanāms, taču, jo mazāks melnais caurums, jo
lielāka tā radiācija. Līdz
ar to jebkura melnā cauruma, kurā vairs neiekrīt matērija,
dzīves ilgums ir galīgs. (Piezīme: Hokinga radiācija gan padara melno
caurumu mazāku, taču tā nenozīmē, ka no melnā
cauruma var izkļūt daļiņas; tajā
vienkārši iekļūst antidaļiņas.)
2004.gada 21.jūlijā
Stīvens Hokings paziņoja, ka ir
kļūdījies - no melnajiem caurumiem tomēr varot
izkļūt informācija. Viņš apgalvoja, ka notikumu horizonta tuvumā ir zināmi
kvantu efekti, kas ļauj informācijai
izkļūt un ietekmēt Hokinga radiāciju. Šī teorija
vēl nav apstiprināta un tiek pārbaudīta, taču, ja to
atzīs par pareizu, tā, visticamāk, atrisinās melno caurumu